Pārlekt uz galveno saturu

Noderīgi padomi

Rokasgrāmata - personas ar insultu aprūpe mājās

Paula Stradiņa klīniskās universitātes slimnīcas neirologi sadarbībā ar Boehringer Ingelheim Latvia un Angels Initiative pārtulkojuši un adaptējuši informatīvo materiālu ''Insulta slimnieku aprūpe mājās''.

Rokasgrāmatā aprakstīti biežākie traucējumi, ar kādiem var sastapties insulta pacientu tuvinieki un aprūpētāji, pacientam izrakstoties no stacionāra, kā arī detalizēti paskaidrots, kā rīkoties, lai nodrošinātu visas insulta pacienta vajadzības.

Rokasgrāmatu iespējams elektroniski apskatīt un lejuplādēt no PSKUS resursiem ŠEIT.

Gadījumos, kad bukletā sniegtā informācija nav pietiekama, aicinām vērsties pie fizioterapeita profesionālas konsultācijas saņemšanai. 

Dinamiska darba diena birojā

Latvijas Fizioterapeitu asociācija sadarbībā ar Rīgas Stradiņa universitātes aģentūru „Darba drošības un vides veselības institūtu” ir tapusi īsfilma: ''Dinamiskā darba diena birojā''

Eiropas reģiona Fizioterapijas konfederācijas ieteikumi fiziskās aktivitātes saglabāšanai mājas apstākļos

Eiropas reģiona Fizioterapijas konfederācijas (ER-WCPT) ieteikumi fiziskās aktivitātes saglabāšanai mājas apstākļos.

UZMANĪBU! Ieteikumi paredzēti cilvēkiem bez akūtām elpceļu slimībām vai to simptomiem (iesnas, klepus, paaugstināta ķermeņa temperatūra, izteikts nogurums).  Tie nav uzskatāmi par fizioterapeita konsultāciju un to neaizstāj.

Turpinot pieaugt jauniem COVID-19 gadījumiem Eiropā,  daudziem  cilvēkiem  bez slimības simptomiem tiek lūgts palikt mājās pašizolācijā. Vairākās valstīs tiek aizvērti sporta centri un citas vietas, kur līdz šim cilvēkiem ir bijusi iespēja nodarboties ar fiziskajām aktivitātēm. Ilgstoša palikšana mājās var radīt paliekošas izmaiņas fizisko aktivitāšu paradumos.

Mazkustīgs dzīvesveids un zems fizisko aktivitāšu līmenis var negatīvi ietekmēt indivīdu fizisko veselību un  labsajūtu, kā arī samazināt dzīves kvalitāti.

Pašizolācija var radīt papildus stresu un izmaiņas iedzīvotāju psihiskajā veselībā. Fiziskā aktivitāte un relaksācijas tehnikas var būt vērtīgs instruments, lai saglabātu mieru un turpinātu aizsargāt veselību karantīnas laikā.

Pasaules veselības organizācija iesaka 150 minūtes vidējas intensitātes vai 75 minūtes augstas intensitātes fiziskās aktivitātes nedēļā. Var veikt šo slodžu kombināciju.

Šīs rekomendācijas var īstenot mājās ar ierobežotu platību un bez speciāla aprīkojuma - PIELIKUMS!

Informatīvā materiāla autors ER-WCPT, latviskots sadarbībā ar fizioterapeiti Silvu Vilkasti
Informatīvs ziņojums sabiedrībai - ''Rehabilitācija un COVID-19''

Līdz ar COVID-19 pandēmiju pasaulē arvien vairāk runā par elpceļu saslimšanām un to radītajām sekām, par nogurumu un tā mazināšanas iespējām, par veselības veicināšanas un profilakses pasākumiem. Mazkustīgs dzīvesveids un zems fizisko aktivitāšu līmenis negatīvi ietekmē indivīda fizisko veselību, labsajūtu un dzīves kvalitāti. Tādēļ liela nozīme ir tam, ko mēs katrs darām, lai nesaslimtu, vai, saslimstot, pēc iespējas ātrāk atveseļotos un spētu pilnvērtīgi baudīt ikdienu.

Lai atgūtu spēkus pēc elpceļu saslimšanām un palīdzētu plaušām atveseļoties jābūt pēc iespējas aktīvākam, sekojot līdz pašsajūtai un sasniegtajam progresam. Lai arī atpūta ir svarīga, fizioterapeiti iesaka regulāri veikt īsas fizisko aktivitāšu slodzes, nevis retu reizi garākas nodarbības.

 Iespējamie aktivitāšu veidi:

  • piecelšanās un apsēšanās
  • soļošana uz vietas, pastaigas
  • kāpt pa kāpnēm vai uz pakāpiena
  • piecelšanās uz pirkstgaliem un papēžiem
  • stāvēšana uz vienas kājas
  • piepumpēšanās pret sienu vai galdu.

 
Pasaules Veselības organizācija iesaka, ka veselības veicināšanai minimālās prasības ir 150 min vidējas intensitātes aerobas fiziskās aktivitātes (vai 75 min augstas intensitātes fiziskās aktivitātēs) un muskuļu spēka vingrinājumi vismaz divas reizes nedēļā. Bez tā visa jāatceras arī lokanības un relaksācijas vingrinājumi, ko nepieciešams integrēt ikdienā.1
Ir virkne veselības veicināšanas un profilakses pasākumi, kurus veiksmīgi iespējams integrēt ikdienā veicamajās aktivitātēs, taču jāatceras - sūdzību, sāpju, nepatīkamu sajūtu vai jautājumu gadījumā vērsieties pie speciālista!
 


Fizioterapeits ir ārstniecības persona, kas palīdz cilvēkam maksimizēt dzīves kvalitāti, ņemot vērā fizisko, psiholoģisko, emocionālo un sociālo labklājību. Fizioterapeits sniedz medicīniskos pakalpojumus, kas attīsta, saglabā un atjauno cilvēka maksimālo kustības un funkcionēšanas spēju.

 

Attēls
WPT

Fizioterapeits - kustību un vingrinājumu eksperts - var palīdzēt Jums saprast kā vingrojumi var:

• uzlabot fiziskās darba spējas
• mazināt aizdusu
• palielināt muskuļu spēku
• uzlabot līdzsvaru un koordināciju
• uzlabot smadzeņu funkcijas
• mazināt stresa līmeni un uzlabot garastāvokli
• veicināt pārliecību par savām spējām
• palielināt enerģijas līmeni

 

Ar ikdienas aktivitātēm - pastaigām, elpošanas un spēka vingrinājumiem - varam mazināt nogurumu uzlabot darbaspējas. Zinātniskās literatūras dati apraksta īsu ātru pastaigu pozitīvo ietekmi uz noguruma mazināšanos, lai ietekmētu pašsajūtu un mazinātu nogurumu pietiek ar  5-10 min pastaigu. Fizioterapeita izveidots vingrinājuma plāns palīdzēs atveseļoties no COVID-19. Vingrinājumi ir svarīga sastāvdaļa, lai veiksmīgi atveseļotos no COVID-19 vai citām smagām saslimšanām.

Fizioterapeiti atgādina! Lai atgūtu spēkus un palīdzētu plaušām atveseļoties esi pēc iespējas aktīvāks un, atceries - seko līdzi sasniegtajam progresam. Lai arī atpūta ir svarīga, fizioterapeiti iesaka regulāri veikt īsas fizisko aktivitāšu slodzes, nevis retu reizi garākas nodarbības.

 

Iespējamie:

  • piecelšanās un apsēšanās
  • soļošana uz vietas
  • kāpt pa kāpnēm vai uz pakāpiena
  • pastaigas
  • piecelšanās uz pirkstgaliem un papēžiem
  • stāvēšana uz vienas kājas
  • piepumpēšanās pret sienu vai galdu.

 
Mazkustīgs dzīvesveids un zems fizisko aktivitāšu līmenis var negatīvi ietekmēt indivīdu fizisko veselību un  labsajūtu, kā arī samazināt dzīves kvalitāti. Pašizolācija var radīt papildus stresu un izmaiņas iedzīvotāju psihiskajā veselībā. Fiziskā aktivitāte un relaksācijas tehnikas var būt vērtīgs instruments, lai saglabātu mieru un turpinātu aizsargāt veselību karantīnas laikā.

 
Lai dzīvotu ar pilnu krūti, organismam pilnvērtīgi jāuzņem un jāizmanto skābeklis. Regulāra un pareiza elpošana ļauj izvairīties no plaušu, elpceļu un citām saslimšanām. 

Attēls
elposanas vingr 1
Attēls
elposanas vingr2

Elpošanas vingrojumi var palīdzēt:
• uzlabo krūšu kurvja kustīgumu,
• uzlabo elpošanas muskuļu spēku,
• uzlabo plaušu ventilāciju visās plaušu daivās,
• uzlabo skābekļa apmaiņu starp audiem,
• uzlabo skābekļa daudzumu organismā, mazinot iekaisumu,
• mazina aizdusu,
• atslābina plecu joslas muskuļus,
• mazina vispārējo spriedzi. 

 

Fizioterapeiti izmanto attālinātu pieeju, lai COVID-19, apstākļos nodrošinātu atbalstu un ārstētu personas ar dažādām saslimšanām, ieskaitot: Hronisku obstruktīvu plaušu slimību, hronisku sirds mazspēju, 2. tipa cukura diabētu, reimatiskām saslimšanām, onkoloģiskām saslimšanām, muskuloskeletālām problēmām uc..

Lai uzlabotu fiziskās funkcijas un mazinātu sāpes dažādu kustību-balsta aparāta traucējumu gadījumos, attālināta fizioterapija var būt tikpat efektīva kā klātienes veselības aprūpes pakalpojums.

Attēls
Rehabilitācija un garais COVID

Pasaules Fizioterapijas organizācija (World Physiotherapy) ir izveidojusi pierādījumos balstītas rekomendācijas fizioterapeitiem darbā ar pacientiem, kas cieš no “Garā COVID-19”. Pēc “Garā COVID-19’’ pārslimošanas slodze ir jāatjauno pakāpeniski un lēnām, lai nenotiktu simptomu saasināšanās un pašsajūtas pasliktināšanās.

Dažāda veida elpošanas vingrinājumi, kas var palīdzēt mazināt trauksmi un stresu, kā arī pakāpeniska slodzes dozēšana var būt ļoti palīdzoša atlabšanas procesā.

Slodzes izraisītu simptomu pasliktināšanos visbiežāk var izprovocēt ar fiziskām aktivitātēm un vingrošanu. Gandrīz 75% cilvēku, kas dzīvo ar Garo Covid, turpina piedzīvot slodzes izraisītu simptomu pastiprināšanos pēc 6 mēnešiem. Tāpēc ikdienas un fiziskās aktivitātes ir jāatsāk ļoti lēnām.

INFOGRAFIKAS

Attēls
cov1
Attēls
Attēls
Attēls
Attēls
Attēls

POSTERI:

Attēls
Attēls
Attēls
Attēls
Attēls
Attēls

 1. WHO “Global recommendations on physical activity for health.” 2010

Galvassāpes - kā rīkoties, kā uzlabot savas darba spējas un dzīves kvalitāti? 

Latvijas Fizioterapeitu asociācija 28.01.2023. aizvadīja vebināru par multidisciplināru pieeju galvassāpju pārvaldīšanā. Tajā ar ziņojumiem uzstājās nozares profesionāļi - neirologs-algologs, klīniskais psihologs un fizioterapeiti.

Primāras galvassāpes ir saslimšana pati par sevi un, lai ar to varētu dzīvot kvalitatīvi, ir nepieciešama efektīva to pārvaldība. Galvassāpes īpaši ietekmē veselīgos mūža gadus, dzīves kvalitāti un darba spējas. Lai labāk izprastu galvassāpju dažādību un rīcības stratēģiju, aicinām iepazīties ar Vispasaules kampaņas "Atslogot" (angliski - Lifting the burden) ietvaros izstrādātajiem materiāliem par dažādiem galvassāpju veidiem:

Informācija par migrēnu

Informācija par medikamentu atkarīgām galvassāpēm

Informācija par grupālām galvassāpēm

Informācija par pastāvīgām idiopātiskām sejas sāpēm

Informācija par trijzaru nerva neiraļģiju

Informācija par sievišķajiem hormoniem un galvassāpēm

Jebkuru sāpju stiprumu, tajā skaitā - galvassāpju, ietekmē gan cilvēka uztvere (kognitīvais aspekts), gan apkārtējās vides ietekme (fiziskā un sociālā vide), gan emocijas (psihes aspekts) un miega daudzums un kvalitāte (biopsiholoģiskie aspekti). Brīdī, kad sāpes ir ilgstošas, attīstās hronisku sāpju stāvoklis. Par hronisku sāpju saistību ar bioloģiskajiem, psihes un vides aspektiem LFA ir publicējusi lielisku fizioterapeites Marijas Zālītes veiktu informatīvo materilu tulkojumu. Materiālu autors - Retrain Pain Foundation.

Iemācīt pacientam pārvaldīt galvassāpes var palīdzēt ārsts neirologs/algologs, fizioterapeits, ģimenes ārsts, psihologs vai psihoterapeits - strādājot ar kognitīvi biheiviorālo terapiju, kā arī arī citi veselības aprūpes speciālisti, kas specializējas galvassāpju ārstēšanā. Īpaši vērtīgi, ja vairāku šo specialitāšu pārstāvji savstarpēji sadarbojas multidisciplinārā komandā, palielinot izredzes visefektīvāk palīdzēt cilvēkiem, kas dzīvo ar galvassāpēm. Jāatcerās, ka izšķirošā loma ārstēšanā ir personai, kurai ir galvassāpes, tādēļ panākumu atslēga ir ciešai sadarbībai, mērķu izvirzīšanai, aktīvai iesaistei un terapijas kopīgai virzīšanai.

Piedāvājam lietošanai Latvijas Sāpju izpētes biedrības izstrādāto

GALVASSĀPJU DIENASGRĀMATA un GALVASSĀPJU KALENDĀRS

Šie instrumenti palīdz jums un veselības aprūpes speciālistiem labāk pārskatīt medikamentu lietošanas paradumus, galvassāpju stiprumu un biežumu, iemeslus. Ja sāpes ir ilgstošas, tad atcerēties visu var būt ļoti grūti. Ar dienasgrāmatas palīdzību arī iespējams novērot iepriekš nepamanītas likumsakarības.

Fizioterapeiti pārvalda dažādas metodes, kas ir ļoti palīdzošas galvassāpju gadījumā - saspringtu muskuļu atbrīvošanas tehnikas, relaksācijas un ķermeņa apzināšanās tehnikas, individuāli izturības un muskuļu spēka vingrinājumi, piemērotu fizisko aktivitāšu rekomendācijas. Fizioterapeiti ne tikai palīdz, skaidrojot galvassāpju cēloņus, darbības mehānismu un kontroles iespējas, bet arī īsteno kopīgu terapijas mērķu noteikšanu un plāna sastādīšanu, piemeklējot personai atbilstošus risinājumus.

Informācija par fizioterapiju, tajā skaitā, par apmaksas kārtību, pieejama šeit - Kas ir fizioterapeits?