Slodzes tolerances novērtējums ar 1 min piecelšanās un apsēšanās testu

1 min PAT · testa protokols

Dati netiek nekur saglabāti un nekur nesūtīti — tie pazūd, aizverot lapu. Izdrukājiet vai nokopējiet pirms aizveršanas.

1

Pacients

2

Anamnēze

Sirds-asinsvadu sistēmas slimības
Citas slimības vai traumas
3

Kontrindikācijas — pārbaudīt pirms testa

Absolūtās — pēdējo 4 nedēļu laikā
Aktuālā situācija (relatīvās)

Testu pārtraukt nekavējoties, ja parādās

  • sāpes krūtīs
  • izteikts vai neizturams elpas trūkums
  • līdzsvara zudums
  • bāla vai pelēcīga ādas krāsa
  • pārmērīga svīšana
  • krampji kājās
4

Fizioloģiskie rādītāji un pašsajūta

RādītājsPirmsPēcAtjaunošanās
3 min		Atjaunošanās
5 min

Miera stāvokļa robežas testa neuzsākšanai: SF >120 x/min · STA >180 mmHg · DTA >100 mmHg · SpO₂ <85 %.

Apzīmējumi: ! (raustīts rāmis) — robežrādītājs · !! (biezs rāmis) — ārpus normas. Miera stāvokļa robežas testa neuzsākšanai: SF >120 x/min · STA >180 mmHg · DTA >100 mmHg · SpO₂ <85 %.

5

Rezultāts

Nav datu Norādiet dzimumu, vecumu un rezultātu.

Skala parādīsies, kad būs zināms dzimums, vecums un rezultāts.

Reakcija uz slodzi

RādītājsIzmaiņaNovērtējums
Testa izpildes metodika

Nepieciešamais aprīkojums

  • stabils standarta augstuma krēsls (45–48 cm) bez riteņiem, ar stingru plakanu sēdvirsmu un taisnu atzveltni, vēlams bez roku balstiem
  • hronometrs
  • asinsspiediena mēriekārta (pusautomātiskais vai mehāniskais sfigmomanometrs)
  • pulsa oksimetrs (pēc iespējas)
  • Borga skala labi redzamā vietā

Norise

  1. Novērtē pacienta aktuālo stāvokli un izvērtē absolūtās un relatīvās kontrindikācijas.
  2. Novieto krēslu ar atzveltni pret sienu.
  3. Izstāsta testa norisi: piecelties un apsēsties pēc iespējas vairāk reižu 1 minūtē bez roku atbalsta; skaita tikai pilnīgas iztaisnošanās reizes; ātrumu izvēlas pacients; atpūsties drīkst, bet jāatsāk, tiklīdz iespējams.
  4. Veic mērījumus miera stāvoklī sēdus: pulss, asinsspiediens (manšeti atstāj uz augšdelma), SpO₂.
  5. Parāda Borga skalu un lūdz novērtēt šobrīd izjusto piepūli.
  6. Sākuma pozīcija: sēdus uz krēsla priekšējās daļas, pēdas stabili uz grīdas plecu platumā, ceļi 90° vai nedaudz vairāk, rokas sakrustotas uz krūtīm, mugura iztaisnota.
  7. Pēc komandas «Sākam» uzsāk laika atskaiti. Skaļi skaita katru pilnīgu piecelšanās reizi.
  8. Vēro pacientu. Nedod pamudinājumus. Var atgādināt par pilnīgu iztaisnošanos. Informē, kad palikušas 10 sekundes.
  9. Pēc minūtes saka «Stop». Pacientam paliekot sēdus, veic mērījumus uzreiz pēc testa un lūdz Borga vērtējumu.
  10. Atkārto mērījumus pēc 3 un 5 minūtēm (līdz rādītāju atjaunošanās brīdim).

Interpretācija

  • Optimāls — atbilst vecumam un dzimumam atbilstošajai references mediānai vai sasniedz vismaz 80 % no tās.
  • Samazināts — mazāk par 80 % no mediānas.
  • Būtiski samazināts — atbilst 2,5. percentīlei vai ir zem tās.
  • Rezultāts būs zemāks smēķētājiem un personām ar palielinātu ĶMI.
  • Pacientiem ar koronāro sirds slimību rezultāts <23 x/min norāda uz paaugstinātu akūta koronāra notikuma risku.
  • Vērtējot dinamikā, par klīniski nozīmīgu izmaiņu uzskatāmas 3–4 reizes.
  • Normotonisku reakciju raksturo SF pieaugums līdz 60 % no miera stāvokļa, STA pieaugums par 20–40 mmHg, DTA samazinājums par 5–15 mmHg vai bez izmaiņām; rādītāji atjaunojas trīs minūtēs.
  • Klīniski nozīmīga desaturācija: SpO₂ samazinājums ≥3 % vai sasniedzot 88 %.
References rādītāji un informācijas avoti

Avots: Strassmann A. et al. (2013). Population-based reference values for the 1-min sit-to-stand test. International Journal of Public Health, 58(6), 949–953.

Pārējie avoti

  1. ATS Committee on Proficiency Standards for Clinical Pulmonary Function Laboratories (2002). ATS statement: guidelines for the six-minute walk test. Am J Respir Crit Care Med, 166(1), 111–117.
  2. Bohannon R.W., Crouch R. (2019). 1-Minute Sit-to-Stand Test: systematic review of procedures, performance, and clinimetric properties. J Cardiopulm Rehabil Prev, 39(1), 2–8.
  3. Crook S. et al. (2017). A multicentre validation of the 1-min sit-to-stand test in patients with COPD. Eur Respir J, 49(3), 1601871.
  4. Gupta R. et al. (2020). Exercise-Induced Oxygen Desaturation during the 6-Minute Walk Test. Med Sci, 8(1), 8.
  5. Kronberger C. et al. (2022). Exercise capacity assessed with the 1-min STST and echocardiographic findings in HFpEF. Heart Lung, 55, 134–139.
  6. Kronberger C. et al. (2023). Functional capacity testing in patients with pulmonary hypertension using the 1-min STST. PLoS One, 18(3), e0282697.
  7. Lee J., Vasan R.S., Xanthakis V. (2020). Association of Blood Pressure Responses to Submaximal Exercise in Midlife. J Am Heart Assoc, 9(11), e015554.
  8. Puhan M.A. et al. (2013). Simple functional performance tests and mortality in COPD. Eur Respir J, 42(4), 956–963.
  9. Radtke T. et al. (2017). The 1-min sit-to-stand test in cystic fibrosis. J Cyst Fibros, 16(6), 744–751.
  10. Reychler G. et al. (2018). One minute sit-to-stand test is an alternative to 6MWT in COPD. Clin Respir J, 12(3), 1247–1256.
  11. Spence J.G. et al. (2023). One-minute sit-to-stand test as a quick functional test for people with COPD in general practice. NPJ Prim Care Respir Med, 33(1), 11.
  12. Wang Z. et al. (2022). Reliability and validity of sit-to-stand test protocols in patients with coronary artery disease. Front Cardiovasc Med, 9, 841453.