Kas ir fizioterapija?

Kas ir fizioterapeits?

Fizioterapeits ir ārstniecības persona – funkcionālais speciālists, kurš izvērtē cilvēka fizisko funkcionālo stāvokli, analizē tā ietekmi uz cilvēka ikdienas aktivitātēm (t.sk., darbu) un saistību ar pašsajūtu (piem., sāpēm). Pēc rūpīgas pacienta izmeklēšanas un izvērtēšanas, kopīgi ar pacientu (vajadzības gadījumā arī iesaistot piederīgos, piem., bērniem) tiek izvirzīti terapeitiskie mērķi un izvēlētas atbilstošas un pacientam pieņemamas terapijas metodes.

Arī gadījumos, kad cilvēks ir devies pie fizioterapeita veselības veicināšana un saslimšanu profilakses nolūkā, sākumā tiek izvērtēts cilvēka fiziskais funkcionālais stāvoklis un iespējamie veselības riski cilvēka ikdienā (piem., neergonomiska darba poza), un tiek izstrādāts rekomendācijas un ieteikumi veselības nostiprināšanai un saslimšanu profilaksei konkrētajam cilvēkam, jo katrs mēs esam individuāls, ar savām spējām, iespējām, vēlmēm un dzīves mērķiem.

Kādas metodes izmanto fizioterapeits?

Lai izvērtētu pacienta fizisko funkcionālo stāvokli fizioterapeits savā darbā izmanto dažādas izvērtēšanas metodes, kā galvenās var minēt: stājas un gaitas analīze, kustību apjoma un kvalitātes mērījumi un analīze, muskuļu funkciju (spēka, garuma, izturības) izvērtējums, līdzsvara un koordinācijas testi, motorās kontroles analīze, ķermeņa izjūtas un apzināšanās novērtējums, muskuļu un saišu saspringuma izvērtējums, sirds-asinsvadu sistēmas reakcijas uz slodzi, elpošanas funkciju novērtējums un analīze, kā arī dažādi speciālie testi. Bet izpratni par pacienta pašsajūtu, ikdienas dzīvi (mājas soli, darbu, vaļasprieku utt.) un veselības ietekmi uz to, par iepriekšējām traumām, saslimšanām, sporta sasniegumiem un citu nozīmīgu informāciju fizioterapeits iegūst sarunā ar pacientu, ko medicīniskā terminā sauc par anamnēzi.

Ārstēšanas procesā fizioterapeits izmanto gan aktīvas, gan pasīvas terapijas metodes. Svarīgs veiksmīgas fizioterapijas priekšnosacījums ir aktīva pacienta iesaistīšanās ārstēšanās procesā. Fizioterapeita izrakstītās „zāles” nevar ieiet un nopirkt aptiekā, iedzert un nolikt plauktiņā. Fizioterapeita receptē iespējams būs gan konkrēti aktīvi vingrojumi, kuri būs jāveic pašam, gan atpūtas minūtes ar relaksācijas tehnikām pēc saspringtas darba dienas, gan pastaigas svaigā gaisā noteiktā tempā un pulsa frekvencē. Kā galvenās fizioterapeitiskās ārstēšanas metodes var minēt: terapeitiskie vingrinājumi (gan aktīvi, gan pasīvi; ar dažādu mērķi (piem., muskuļu funkciju uzlabošanai, elpošanas funkciju uzlabošanai, ķermeņa izjūtas veicināšanai), ar un bez dažādiem rīkiem), līdzsvara un koordinācijas treniņš, relaksācijas tehnikas, pozicionāšana, mīksto audu tehnikas un locītavu mobilizācija, speciālas terapijas: Bobata terapijas, PNF, Feldenkreisa metode u.c., fizikālie faktori (aukstuma un siltuma aplikācijas, ultraskaņa, TENS u.c.), palīgierīču lietošanas apmācība un treniņš u.c.

Kādos gadījumos var palīdzēt fizioterapeits?

Fizioterapeita darbības lauks ir plašs. Gan praktiskā darba pieredze, gan pētījumi ir apstiprinājuši, ka fizioterapijas metodes var veiksmīgi izmantot dažādu saslimšanu un traumu ārstēšanas un rehabilitācijas procesā. Fizioterapijas metodes efektīvi spēj novērst vai mazināt tādas problēmas kā: kustību traucējumi, sāpes, tūska, samazināta slodzes izturība un citas.

Fizioterapeits var palīdzēt:

  • pie dažādām kaulu, locītavu un muskuļu saslimšanām: piemēram, locītavu artrozes, reimatoidais poliartrīts, dažāds mugurkaulāja saslimšanas u.c.;
  • atveseļošanās posmā pēc dažādām traumām;
  • pie nervu sistēmas saslimšanām un traumām: piemēram, smadzeņu asinsrites traucējumu (insulta) sekas, bērnu cerebrālā trieka, muguras un galvas smadzeņu traumatisku bojājumu sekas, polineiropātijas u.c.
  • pie sirds un asinsvadu sistēmas saslimšanām: piemēram, atveseļošanās periodā pēc miokarda infarkta un pēc dažādām sirds operācijām;
  • pie elpošanas sistēmas saslimšanām: piemēram, bronhiālā astma, hronisks bronhīts u.c.
  • un daudzos citos  gadījumos.

Fizioterapeita darbības lauks skar arī veselības veicināšanu, stiprināšanu un saslimšanu profilaksi. Pareizi piemeklētas un dozētas fiziskās aktivitātes ir būtiskas fizioterapijas metodes gan sirds un asinsvadu saslimšanu, gan cukura diabēta, gan aptaukošanās riska mazināšanā (profilaksē). Pareizi veikti aktīvi vingrojumi spēj mazināt ikdienas steigā radušos muskuļu un saišu saspringumu un uzturēt pietiekošu muskuļu spēku un garumu, kas vēlāk ļaus izvairīties no diskomforta, sāpēm un locītavu problēmām. Savlaicīgi skolas vecuma bērnam konstatēti un koriģēti stājas traucējumi, ļaus izvairīties no nopietnu problēmu attīstības vēlākā vecumā. Šos piemērus varētu turpināt, jo adekvātas fiziskās aktivitātes un relaksācijas pasākumi ir viena no veselību veicinošo pasākumu pamata sastāvdaļām. Šos piemērus varētu turpināt, jo adekvātas fiziskās aktivitātes un relaksācijas pasākumi ir viena no veselību veicinošo pasākumu pamata sastāvdaļām.

Atsevišķi jāmin, ka fizioterapeiti veiksmīgi darbojas grūtnieču un jauno māmiņu veselības veicināšanā, kā arī veicina harmonisku mazuļu attīstību.

Pacientiem!

Atrodi savu fizioterapeitu

APSKATI!

Go to top