Vispasaules fizioterapijas diena 2011. gada 8. septembris

8. septembris Vispasaules Fizioterapijas diena Latvijā


Latvijas Fizioterapeitu asociācija, jau trešo gadu 8. septembrī Latvijā organizēja Vispasaules Fizioterapijas dienu. Tās ietvaros visā Latvijas teritorijā ikviens bez maksas varēja saņemt fizioterapeita konsultāciju. Bezmaksas fizioterapeita konsultācijas pēc iepriekšēja pieraksta tika sniegtas Vidzemē – 8 pilsētās, 23 Informācija par iespēju saņemt konsultāciju tika ievietota dažādās interneta vietnēs, vairākos preses izdevumos un radio.
Lai gūtu plašāku priekšstatu par pacientiem, kas vērsās pie speciālistiem, un viņu veselības problēmām, 2009. gadā tika izveidota aptaujas anketa. Anketa sastāv no pieciem jautājumiem, uz četriem no kuriem atbildēja pacients, bet uz vienu - fizioterapeits. Anketa dod iespēju analizēt ne tikai šīgada akcijas dalībniekus, bet arī salīdzināt ar iepriekšējo gadu rezultātiem.

Tika apkopotas 237 anketas, 2010. gadā 197 anketas, bet 2009. gadā 114 anketas. Šīgada Fizioterapijas dienas pasākumos piedalījās 45 iestādes, taču anketas iesniedza 27 iestādes un piecas fiziskas personas.

Attēls Nr. 1

Anketu analīze

Pirmkārt, daudz plašāka atsaucība vērojama sieviešu vidū – no 237 pacientiem 181 bija daiļā dzimuma pārstāve (tas ir 76,3 %) un tikai 51 vīrietis ( 23,7%).
2010.gadā  – no 197 pacientiem 149 bija daiļā dzimuma pārstāves (tas ir, 75,6%), bet tikai 48 vīrieši (24,4%).
Apskatot dalībnieku vecumstruktūru, varam atzīmēt, ka šeit izkliede ir daudz vienmērīgāka – pacienti pārstāv visdažādākās vecuma grupas. Šogad Vispasaules Fizioterapijas dienas dalībnieku vidējais vecums ir 35,46 gadi, kas ir par 4 gadiem mazāk nekā pirms gada un par 8 gadiem mazāk nekā 2009. gadā. Iespēju apmeklēt bezmaksas konsultāciju izmantojuši daudzi vecāki, jo būtiksi pieaudzis bērnu skaits līdz vienam gadam – 22, salīdzinot ar 2010. gadu - 15.

Attēls Nr. 2

Lielākā daļa dalībnieku (62 no 237 jeb 26%) informāciju par akciju guva no interneta vietnes, kas šoreiz ir bijis efektīvākais komunikācijas līdzeklis. Vērā ņemams pacientu skaits par konsultāciju pieejamību informāciju guvis no preses (36 jeb 15%). Neformālie informācijas avoti — ģimene (28 jeb 12%), draugi noderēja (16 jeb 7%) respondentu. Jāatzīmē augstā ģimenes ārstu kā informācijas avota efektivitāte — šogad 34, bet 2010. gadā 7 no aptaujātajiem to atzīmēja kā galveno un 2009. gadā tikai 4. Liela daļa aptaujāto (54 jeb 23%) informāciju par iespēju bezmaksas apmeklēt fizioterapeitu guva no citiem avotiem, kā piemēram plakātiem, kuri tika izvietoti pie ārstniecības iestādēm.

Attēls Nr. 3

Jāatzīmē, ka 134 pacientiem (58%) Vispasaules Fizioterapijas dienas pasākumi bija pirmā iespēja konsultēties pie fizioterapeita un 96 (42%) – tā jau bija atkārtota tikšanās ar fizioterapijas speciālistu.
2010. gadā (n=197) 137 pacientiem (69,5%) Vispasaules Fizioterapijas dienas pasākums bija pirmā iespēja konsultēties pie fizioterapeita.

Veselības problēmas

Turpinot anketu rezultātu analīzi, apskatīsim apkopoto informāciju par pacientu veselības izmaiņām.



Attēls Nr. 4

Pēc izmeklēšanas, fizioterapeiti pacientiem visbiežāk konstatējuši stājas izmaiņas (175 gadījums). Lielam skaitam pacientu tika diagnosticētas gaitas (69 gadījumi) kā arī līdzsvara izmaiņas(44 gadījumi). 22 gadījumos tika atklātas sirds asinsvadu sistēmas problēmas, bet tikai vienpadsmit — elpošanas sistēmas problēmas.
Kategorijā “Citi”, kur speciālists varēja brīvi ierakstīt konstatēto problēmu, visbiežāk atrodama samazināta mobilitāte un sāpes kādā no locītavām, mukulatūtas tonusa izmaiņas u.c.
Protams, daudziem pacientiem tika konstatētas vairāku veidu veselības problēmas (41 gadījumā ir vairāk nekā viena konstatētā izmaiņa veselības stāvoklī). Šogad tāpat kā 2009. gadā vienā gadījumā tika konstatēts viss problēmu spektrs, atšķirībā no 2010. gada, kur netika konstatēts viss veselību  izmaiņu spektrs vienai personai.
Rasas Gaidlazdas prezentācija par Vispasaules Fizioterapijas dienas norisi (lasīt šeit).

Vēlos pateikties Latvijas Fizioterapeitu asociācijai un fizioterapeitiem par ieguldīto darbu.

Rakstu sagatavoja
Liene Glāzere

Go to top