Informācija par Latvijas Fizioterapeitu asociācijas 2010. gada 25. septembra semināru

Latvijas Fizioterapeitu asociācijas 2010. gada 25. septembra seminārs
„Vēnu problēmas”


Programmā tika iekļautas sekojošas tēmas:

  1. „Hroniska venoza mazspēja, etioloģija, klasifikācija un jaunākās terapijas metodes”
  2. „Jaunākās atziņas fizioterapijā pie vēnu saslimšanām”
  3. „Fizikālās terapijas iespējas vēnu slimību gadījumā”
  4. „Mūsdienīgi risinājumi pēdu problēmu diagnostikā un ārstēšanā. Dinamiskā podometrija”
  5. ,,Atskats uz Vispasaules fizioterapijas dienas aktivitātēm”


  Sestdienas rīts iesākās ar Saules staru siltumu un fizioterapeitu atkaltikšanos šīs sezonas pirmajā seminārā. Programmu iesāka fleboloģe Sandra Prāve ar tēmu ,,Hroniska venoza mazspēja, etioloģija, klasifikācija un jaunākās terapijas metodes”. Tikām iepazīstināti ar venozās sistēmas anatomiju un Hroniskas vēnu mazspējas (HVM) etioloģiju. Liela nozīme ir iedzimtībai (ja abiem vecākiem ir varikoze, risks to pārmantot bērnam ir 90% un ja varikoze ir mātei, risks pārmantot meitenei 65%, zēnam 25% (prof. Bergana dati, ASV)), vecumam un varikozes attīstību veicinošiem faktoriem.

Fleboloģe S. Prāve uzskaitīja HVM un varikozes attīstības veicinošos faktorus, minēšu dažus no tiem – ilgstoša statiska slodze, grūtniecības, hormonālā kontracepcija un hormonaizstājējterapija, mazkustīgs dzīvesveids, adipozitāte u.c.. Turpinājumā guvām informāciju par HVM divām klasifikācijām. Pirmā - HVM Vidmera klasifikācija un otrā – CEAP klasifikācija. (C0 – sūdzības bez objektīvas atradnes, C1 – teleangiektāzijas jeb TAE, C2 – vēnu varikoze, C3 – tūska, C4 – ādas izmaiņas, C5 – sadzijusi trofiska čūla, C6 – vaļēja trofiska čūla). Fleboloģe mūs informēja par HVM diagnostiku (svarīgi ir pacienta anamnēzes dati, klīniskā atradne). Ik vienam no klātesošajiem, protams, interesēja terapijas iespējas. S.Prāve sniedza plašu informāciju par primāras varikozes un HVM terapiju. Galvenās pamatmetodes – kompresijas terapija, ķirurģiska terapija vai skleroterapija un sistēmiska medikamentoza terapija. Kompresijas terapijai fleboloģe minēja 3 veidus: kompresijas pārsējs ar mazelastīgām kompresijas saitēm, medicīniskās kompresijas zeķes un aparatīva intermitējoša kompresijas terapija. Kā arī tika sniegts plašs ieskats par pārējām divām terapijas metodēm. S.Prāve savu uzstāšanos nobeidza ar secinājumu, ka savlaicīgi veikta diagnostika un adekvāta terapija mazina HVM attīstību, mazina komplikāciju risku un uzlabo dzīves kvalitāti.
  Par ,,Jaunākajām atziņām fizioterapijā pie vēnu saslimšanām” visus klātesošos informēja fizioterapeite Liene Leske. Fizioterapeite atgādināja mums jau zināmās asinsrites funkcijas un to anatomiju. Turpinājumā pievērsās HVM definīcijai un HVM ietekmējošiem faktoriem (skatīt iepriekš). Mums, kā fizioterapijas speciālistiem ir svarīgi zināt pacientu sūdzības HVM gadījumā un to arī L.Leske izklāstīja – noguruma un smaguma sajūta kājās, īpaši pēc ilgstošas atrašanās vertikālā stāvoklī; tūska, sākotnēji biežāk potīšu locītavām, kas mazinās staigājot vai paceļot kājas uz augšu; ikru muskuļu tirpšana vai dedzināšana, krampji (biežāk naktīs); ādas nieze. Tikām iepazīstināti ar HVM komplikācijām (minēšu dažas no tām) – trombu veidošanās, flebīts jeb vēnu sieniņu iekaisums, venozās čūlas, dziļo vēnu tromboze u.c.. Fizioterapeite L.Leske sniedza plašu informāciju par rekomendācijām, kuras varam dot saviem pacientiem. No visa plašā rekomendāciju klāsta izvēlējos, manuprāt, svarīgākās – jāsamazina ķermeņa liekā masa, pie ilgstošas sēdēšanas ieteicams ik pēc stundas piecelties un pastaigāt, nesēdēt ar sakrustotām kājām un ieteicama regulāra mērena fiziska slodze (skriešana, peldēšana u.c.). L.Leske mums deva plašu ieskatu par metodēm venozās stāzes mazināšanai - kāju elevācija (tā tiek kombinēta ar kompresijas metodēm un aktīviem vingrojumiem pēdu locītavās), linfodrenāža, krioterapija vai mēreni auksta ūdens duša, aktīvi dinamiski vingrojumi (to galvenais princips – aktīvas kustības pēdu, ceļu un gūžu locītavās, kuras mijas ar diafragmālo elpošanu un, protams, ''Vēnu pumpis'').
  Fizikālās medicīnas ārsts Harijs Jirgensons dalījās informācijā par tēmu ,,Fizikālās terapijas iespējas vēnu slimību gadījumā” . Dr. H.Jirgensons iesākumā minēja pielietojuma indikācijas – dažādu stadiju un pakāpju venozā nepietiekamība, varikozas vēnas, troboflebīti, trofiskas čūlas un ekzematizācija. Turpinājumā tika minētas fizikālās terapijas iespējas pie katras no šim indikācijām, minēšu dažas no tām:

  • pie dažādu pakāpju un stadiju venozās nepietiekamības pielieto vāji pulsējošus magnētiskā lauka aparātus (''Aļimp'', ''Ronefor'', Viafor'' u.c.), darsonvalizāciju, ūdens procedūras (pērļu vannas, zemūdens masāžu u.c), impulsa strāvas u.c.;
  • pie tromboflebīta akūtā periodā pielieto kvarca eritēmas, Sollukss, bioptronu vāji pulsējošu magnētisko lauku (''Poļus'', ''Magņiter''), subakūtā periodā magnētterapiju, elektoforēzi ar heparīnu;
  • pie trofiskām čūlām pielieto kvarcu, KUF, lāzeru, bioptronu, elektroforēzi ar Zn, Papaverīnu u.c., vāji pulsējošu magnētisko lauku;
  • pie eksematizācijas pielieto bioptronu, aerojonu terapiju;

  Semināru turpināja tehniskais ortopēds Raivis Bukolovskis par tēmu ,,Mūsdienīgi risinājumi pēdu problēmu diagnostikā un ārstēšanā. Dinamiskā podometija”. Pēda ir svarīga balsta un kustību aparāta sastāvdaļa, tai ir jāuztur balsta slodze un bieži arī pārslodze ikdienā, kā arī tās stāvoklis ietekmē visas augstāk esošās svaru nesošās locītavas. Tāpat šo locītavu problēmas ietekmē pēdas. R.Bukolovskis nosauca pacientu grupas, kam jāveic pēdu diagnostika un informēja par to, kāpēc svarīgs ir spiediena sadalījums uz pēdu. Tikām iepazīstināti ar divu veidu dinamiskās podometrijas metodēm:

  • Izmeklējums standartizētā vidē staigājot basām kājām;
  • Izmeklējums apava iekšienē zem pēdas apakšējās virsmas;

  Tehniskais ortopēds sniedza plašu informāciju ar vizuāliem attēliem par pirmo dinamiskās podometrijas metodi.
Semināra nobeigumā atskatījāmies uz Vispasaules Fizioterapijas dienu un LFA valde ar nelielām dāvaniņām pateicās ikvienam, kurš ņēma dalību šajā pasākumā.
  Vēlos atzīmēt, ka pirmo reizi tika izveidotas trīs nominācijas – visatpazīstamākais fizioterapeits, mīlulis un fizioterapeits zelta rokas. Slēgtā balsojumā pirmo nomināciju ieguva Klaudija Hēle, otro – Ruta Balode un trešo nomināciju ieguva Daina Šmite. Apsveicam!

Rakstu sagatavoja
Liene Glāzere

Go to top