Informācija par Latvijas Fizioterapeitu asociācijas 2010. gada 6. marta semināru/kopsapulci

Latvijas Fizioterapeitu asociācijas 2010. gada 6. marta seminārs
un ikgadējā biedru kopsapulce

 

Programmā tika iekļautas sekojošas tēmas:

  1. ,,Kā izvairīties no ,,zemūdens akmeņiem'' sirds lietās''
  2. ,,Sirds un asinsvadu sistēmas un tās izmaiņu izvērtējums fizioterapeita ikdienas darbā ambulatorā praksē.''•
  3. ,,Veloergometrija - indikācijas, kontrindikācijas, tās rezultātu interpretācija un izmantošana slodzes dozēšanai fizioterapeita praksē.''
  4. ,,Fiziskās slodzes dozēšanas pamatprincipi sirds un asinsvadu sistēmas saslimšanu primārajā profilaksē.''
  5. ,,Kardiotrenažieru pielietojums fizioterapeita praksē.''
  6. LFA biedru kopsapulce

 
  Pēc ilgām pārdomām, tomēr nolēmu uzrakstīt īsu ziņojumu par 2010. gada 6. martā notikušo semināru. Šoreiz bijām aicināti uz Biznesa augstskolas ,,Turība'' gaišajām un plašajām telpām.
  Kā pirmo minēšu dr. Orlovu kardiologu (RAKUS Gaiļezera kardioloģijas nodaļa, SIA „Sporta medicīna, MFD kardiocentrs) kurš runāja par tēmu ,,Kā izvairīties no ,,zemūdens akmeņiem” sirds' lietās''. Dr. Orlovs mūs iepazīstināja ar vairākām izmeklēšanas metodēm:

 

  • Ehokardiogrāfiju (EHO)
  • Veloergometriju (VE)
  • Holtera monitorēšanu
  • Asinsspiediena (AS) monitorēšanu
  • Koronogrāfiju (KG)

  EHO – sirds izmeklēšana ar ultraskaņas palīdzību, kā rezultātā iespējams noteikt kambaru un priekškambaru izmērus, saraušanās spēju, sirds sieniņu biezumu, rētu vai trombu esamību un izvērtēt sirds vārstuļu stāvokli un funkciju. Kardiologs piebilda, ka, mums kā fizioterapeitiem, būtu jāpievērš uzmanība kambaru sieniņas izmēriem sistolē un diastolē. Laba ziņa ir, ka drīzumā paredzēts Latvijā ieviest vienotu EHO protokolu.
  VE kā izmeklēšanas metode mums ir vairāk zināma – tā ļauj novērtēt sirds-asinsvadu sistēmas reakciju uz fizisku piepūli (detalizētāka informācija raksta turpinājumā).
  Dr. Orlovs mūs iepazīstināja arī ar Holtera monitorēšanu – elektrokardiogrammas ierakstu diennakts garumā. Izmeklējums notiek ambulatori, pacients turpina izpildīt viņam ierasto slodzes daudzumu. Pēc diennakts ierīce tiek noņemta un notiek sīkāka EKG ieraksta analīze. Metode ļauj noteikt pacienta sirds darbību ikdienas apstākļos.
AS monitorēšana – tika parādīts slaids, kurā bija redzama līkne kā mainās AS dienas un nakts laikā. Uzstāšanās nobeigumā tika sniegta informācija arī par KG.
  Semināru turpināja Veselības centra ,,Aura'' rehabilitoloģe Ināra Brakovska ar tēmu ,,Sirds un asinsvadu sistēmas un tās izmaiņu izvērtējums fizioterapeita ikdienas darbā ambulatorā praksē.'' Rehabilitoloģe savu uzstāšanos iesāka ar sirds un asinsvadu sistēmas anatomiju un fizioloģiju. Mums, kā fizioterapijas speciālistiem, ir svarīgi zināt šīs pamatlietas, bez kurām mūsu darbs nav iespējams.
  I.Brakovska sīkāk izklāstīja asinsspiediena (AS) atbildes reakcijas uz slodzi. Kā jau zinām, AS atbildes reakcija ir atkarīga no aktivitātes veida un no darbā iesaistīto muskuļu daudzuma. Turpinājumā tikām iepazīstināti ar to, kā noteikt vingrinājumu intensitāti. Vingrinājumu intensitāte pēc iesildīšanās daļas ir atkarīga no pacienta fizioloģiskās atbildes reakcijas. Pacientiem ar pazeminātām darba spējām (sūdzības, 6 min. tests, citi izmeklējumi) tiek ieteikts uzsākt vingrinājumu programmu ar 55% - 65% no max sirdsdarbības frekvences (maksimālais sirdsdarbības rādītājs tiek aprēķināt atņemot pacienta vecumu gados no skaitļa 220).Taču šī metode neder pacientiem ar sirds mazspēju, jo viņu maksimālā sirdsdarbības frekvence ir mazāka nekā 220 – vecums.
Vēl vingrinājumu intensitātes noteikšanai noder Borga skala (pacients novērtē piepūli fiziskās slodzes laikā, izmantojot apzīmējumus no ,,ļoti viegli'' līdz ,,ļoti grūti'' un ,,max piepūle''. Nodarbības ilgums var būt sākot no 5 min. ar pārtraukumiem līdz 20-60 min. 5xnedēļā). Lektore piebilda, ka svarīgi zināt kādus medikamentus lieto pacients. Tā kā daudzi sirds slimnieki lieto beta – blokatorus, tad vingrojumu intensitātes noteikšana pēc sirdsdarbības frekvences nav objektīva. Tad labāk izmantot Borga skalu, tā lai pacienta slodze būtu robežās starp 11 – 14 (,,viegla''līdz ,,nedaudz grūti''). Šāds lielums atbilst 40% līdz 70% no VO2max, kas ir piemērots rādītājs pacientiem ar sirds mazspēju.
  Turpinājumā rehabilitoloģe sīkāk pievērsās sadaļai par sirds mazspēju un informēja, ka sirds mazspējas novērtēšanā var izmantot 6 min. iešanas testu. Svarīgi zināt, kad pārtraukt slodzi pacientiem ar sirds mazspēju: elpas trūkums vai nogurums, elpošanas frekvence virs 40 reizēm min., hipotensija slodze palielināšanās laikā, aritmija, sirdsdarbības frekvences pazemināšanās, izteikts reibonis, līdzsvara traucējumi, sāpes krūšu kurvī, bālums, cianoze, auksti sviedri, pēc Borga skalas >13 (,,nedaudz grūti'').
  Lekcijas turpinājumā tikām iepazīstināti ar kardiovaskulāro pacientu galveniem simptomiem un anamnēzes datiem. Nobeigumā I.Brakovska nedaudz pievērsa uzmanību biežāk pielietojamiem medikamentiem, kurus izmanto kardiovaskulāro saslimšanu ārstēšanā, kā arī sniedza īsu kopsavilkumu, kas būtu jāatceras strādājot ar pacientiem ar kardiovaskulārām saslimšanām. Ar lekcijas konspektu varat iepazīties šeit.
  Semināru turpināja RC ,,Līgatne'' rehabilitoloģe Ilze Bērziņa ar tēmu ,,Veloergometrija - indikācijas, kontrindikācijas, tās rezultātu interpretācija un izmantošana slodzes dozēšanai fizioterapeita praksē.'' Lektore izklāstīja indikācijas slodzes testam:

  • KSS diagnozes (Dg.) precizēšana
  • diferenciālā Dg.
  • fiziskās slodzes tolerances novērtēšana
  • pacienta stāvokļa kontrole (pēc šuntēšanas operācijas, stentu implantācijas, medikamentozās terapijas efektivitātes izvērtēšana.).

I.Bērziņa minēja absolūtās kontrindikācijas slodzes testam: simptomātiska, izteikta aortas stenoze, smaga sirds mazspēja, akūta plaušu artēriju trombembolija, plaušu infarkts, akūts miokardīts, akūts perikardīts, akūta aortas atslāņošanās un relatīvās kontrindikācijas, piemēram, psihes traucējumi, elektrolītu maiņas traucējumi u.c.
  Lektore iepazīstināja ar VEM metodiku un problēmām, kas var rasties testa laikā. Tēmas nobeigumā minēšu dažas no lektores minētajām indikācijām slodzes testa pārtraukšanai: nespēks, elpas trūkums, klaudikācija, Hisa kūlīšu zaru blokāde, progresējošas sāpes krūtīs u.c.
Par tēmu ,,Fiziskās slodzes dozēšanas pamatprincipi sirds un asinsvadu sistēmas saslimšanu primārajā profilaksē.'' stāstīja RC ,,Līgatne'' fizioterapeite Dace Rimicāne. Ar lekcijas konspektu varat iepazīties šeit.
  Semināra izglītojošo daļu noslēdza Veselības centra ,,Baltezers'' direktors Guntis Osis par tēmu ,,Kardiotrenažieru pielietojums fizioterapeita praksē.'' Visi klātesošie tika iepazīstināti ar trenažieru veidiem: tradicionālie trenažieri (tredmili, velotrenažieri, eliptiskie trenažieri, stepperi), trenažieri specifiskām vajadzībām/atsevišķām pacientu grupām (trenažieri cilvēkiem ratiņkrēslos, guļošiem pacientiem, trīsriteņi, trenažieri tikai augšējām vai apakšējām ekstremitātēm u.c.). Svarīga ir arī trenažieru tehniskā specifikācija (ir vai nav medicīniskais aprīkojums, pielietojuma mērķis, kuras muskuļa grupas tiek nodarbinātas, izmērs, svars sirds ritma kontrole u.c.).
  LFA biedru kopsapulcē uzstājās Latvijas Fizioterapeitu asociācijas revidente Judīte Dzerkale. J.Dzerkale veica finansiālo pārbaudi par 2009. atskaites gadu. Veicot revīziju, tika konstatēti 4 pārkāpumi un izvirzīti ieteikumi situācijas uzlabošanai.

Uz tikšanos LFA seminārā Jēkabpilī.

Rakstu sagatavoja
Liene Glāzere

Go to top